SECINĀJUMI
• Mainoties valsts režīmam strauji pieaugu valsts iejaukšanās ekonomikā, kas, paradoties stingrākai kontrolei (garas atļauju sistēmas), apgrūtināja privātas saimniecības darbību.
• Privāto uzņēmumu nacionalizācija izveidoja pamatu straujam valsts uzņēmumu skaita pieaugumam.
• Valstī īstenotai ekonomiskai politikai trūka stabilitātes (kas izpaudējās biežo lēmumu maiņu veidā).
• K.Ulmaņa lēmums par lata kursa pazeminājumu rādija labvēlīgo vidi valsts ekonomiskai attīstībai.
• Ārējas tirdzniecības politikas dēļ (līdz 1939. gadam), starpvalstu tirdzniecība nedeva jūtamus rezultātus.
• Jaunas ekonomiskas politikas rezultātā visvairāk (pēc nodarbināto personu skaita) attīstījās metālrūpniecība un mašīnrūpniecība (pirmajā vietā), pārtikas rūpniecība (otrajā vietā) un tekstilrūpniecība (trešajā vietā).
• Veicot pētniecisko darbu, izvirzītais mērķis ir sasniegts, uzdevumi ir izpildīti.
…
