,, Cilvēks ir tikai dabas visvājākais stiebriņš, bet viņš ir stiebriņš, kas domā. Nebūt nevajag visai pasaulei bruņoties, lai to salauztu. Pietiek sīka tvaika, ūdens lāses, lai viņu nogalinātu. Bet, ja pasaule viņu iznīcinātu, cilvēks vēl aizvien būtu dižāks par to, kas viņu nogalina, jo viņš zina, ka mirst, un zina, kāda priekšrocība ir pasaulei pār viņu. Pasaule par to nezina nekā.” Tā teicis Paskāls. Jau 17gs. franču dabas zinātnieks un domātājs pievēršas cilvēka filozofijai. Paskāls apraksta cilvēku, kurš cieš un apzinās savu niecību bagātības priekšā. Cilvēku viņš izprot kā sīku puteklīti uz Visuma ,, fona”, kā,, niedrīti vējā”, nevis kā,, dzīvās radības kroni”. Paskāls uzsver, ka cilvēks ir nozīmīgs ar to, ka viņš apzinās savu niecību. Cilvēka spēks ir spēja saprātīgi domāt.…
