Nabagie pārsvarā bija vergi, viņi tika uzskatīti gandrīz par suņiem. Tika vērtēti ļoti zemu, netika uzskatīti par cilvēkiem.
„Suņiem un nabagiem Romā vairs nav dzīves.”
Vergus sodīja pēc savas iegribas, ar viņiem varēja darīt visu, ko vēlas. Viņus sodīja par sīkumiem, vai tāpēc, ka kungam garlaicīgi.
„Varbūt par to, ka viņi sava kunga zirgam nebij asti izsukājuši, kā pienākas. Varbūt – Nu, vienkārši tāpēc, ka viņi bij vergi un kungam tā patīkas. (...)”
Ar vergiem izrīkojās kā ar dzīvniekiem, nebija svarīgi viņu uzskati vai domas.
„(..) Puišelim apnicis ēzeli jāt, un tad viņš liek šitam te mesties četrrāpus. Pa ielām viņš ar to jāj, pa tirgu, pa foruma laukumu. Un dūrē viņam akmens, tikpat liels kā pati dūre, ar to viņš tam smalsta pa pakausi. Taisni velē, es jums saku.”
Viņus sita un darīja visu, kas ienāk prātā.
„Es esmu pieradis, bet šodien viņš, čūskas bērns, iezvēla tik sāpīgi, ka es, nolādētais, neizturēju un nogrūdu viņu zemē. Par to kungs sāka mani tik briesmīgi sist – jūs zināt, cik viņam smaga tā niedres nūja... Un, kad es atguvu samaņu , man tā acs bij laukā...”…
