Cilvēku kā personību visvairāk raksturo viņa paveiktie darbi, jo vārdi var būt tikai tukša un liekulīga skaņa. Rīcība ataino patiesos nolūkus un domas, rādīdama visu īstu un esošu, jo, kas ir paveikts tagad, tas ir reāls, atšķirībā no runāšanas, kuras rezultāti var nebūt redzami nekad.
„Mērnieku laikos” ir daudz spilgtu tēlu, kas parāda šīs sakarības, liela daļa ir spējīga tikai ar muti strādāt, jo, iestājoties vajadzībai piepūlēties, vienmēr atrodas, kas svarīgāks, vai arī iemels, lai neko nedarītu. Tipisks piemērs ir Pietuka Krustiņš, kas, būdams skolotājs, bērnu izglītošanā nepiedalās nemaz, bet izklaidē dzīru viesus. Viņš uzskata sevi par pārāku, taču iemesla šādām domām nav, jo tie, kas maizi pelna ar grūtu un cītīgu darbu, ir simtkārt vērtīgāki, nekā tas, kurš dzīvo uz vientiesīgu ļaužu rēķina. Viņa izturēšanās pierāda divkosīgo un glumo iekšējo pasauli, kas nav noslēpjama aiz gudriem vārdiem un izteikumiem.
Romānā ir tēloti ne tikai liekvārdīgi cilvēki, bet arī tādi, kas apzināti dara ļaunu, izpostot dzīves un likteņus.…
