Kodoldalīšanās produkti ir radioaktīvi un tādēļ tiek veidotas vairākas barjeras, lai nepieļautu to noplūdi. Gadījumā, ja notiek radioaktīvo materiālu noplūde vidē, tie dažādos veidos nokļūst mūsu organismā ar pārtiku. Radioaktīvās vielas var pārnest gan gaiss, gan ūdens, radioaktīvās vielas uzkrājas dzīvnieku organismos un augos, un no tiem nokļūst pārtikā.
Jebkurš liels radioaktīvs avots var radīt briesmas, ja notiek nejauša radioaktīvo vielu noplūde vidē. No 1945. līdz 1985. gadam pasaulē notikuši vairāk nekā 170 negadījumi ar lieliem radioaktīviem avotiem, no kuriem 40% bija rūpnieciskās gamma radiogrāfijas ierīces. Avāriju skaits atomelektrostacijās ir neliels, taču bīstamākā avārija notika 1986. gadā – Černobiļā.
Reaktoru avārijas klasificē pēc Starptautiskās Kodolnegadījumu Skalas.
0 - Negadījums, kas neapdraud drošību. Klasificējams kā skalā neiekļaujams.
1 – Kodolreaktora darbības problēmas. Klasificējams kā novirzes no normas.
2 – Ievērojama radioaktivitātes noplūde kodolobjekta iekšienē vai vismaz viens darbinieks saņem apstarošanas dozu, kas pārsniedz noteikto dozas līmeni. Klasificējams kā negadījums. …
