20-to gadu sākumā ārējā tirdzniecība bija visai ierobežota, galvenokārt Latvijas politikas dēļ. Latvijā bija aizliegta tādu preču ievešana, kuras tika uzskatītas par luksusa precēm kā apelsīni. Importa preces bija iedalītas trīs kategorijās: A- pirmās vajadzības preces, kuru ievešanai nevajadzēja īpašas atļaujas, B- nevajadzīgās preces, kuru ievešana bija aizliegta, un C- ciešamās preces, kuru ievešanai bija vajadzīga speciāla tirdzniecības un rūpniecības ministra atļauja (atļauju sistēmu atcēla 1921.g.).1 Vēl neizdevīgāka bija preču eksportēšana no Latvijas, jo uzņēmēji saskārās ar lielām izvedmuitām un birokrātiju. 1921.gada vasarā tika atvieglots pārtikas preču eksportēšanas procedūra, tāpat tika atcelta prasība daļu saņemtās peļņas apmainīt pret Latvijas valūtu (Latvijas rubli).…
