Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Triju valdību periods Latvijā', 1.
  • Referāts 'Triju valdību periods Latvijā', 2.
  • Referāts 'Triju valdību periods Latvijā', 3.
  • Referāts 'Triju valdību periods Latvijā', 4.
  • Referāts 'Triju valdību periods Latvijā', 5.
  • Referāts 'Triju valdību periods Latvijā', 6.
  • Referāts 'Triju valdību periods Latvijā', 7.
  • Referāts 'Triju valdību periods Latvijā', 8.
  • Referāts 'Triju valdību periods Latvijā', 9.
  • Referāts 'Triju valdību periods Latvijā', 10.
  • Referāts 'Triju valdību periods Latvijā', 11.
  • Referāts 'Triju valdību periods Latvijā', 12.
  • Referāts 'Triju valdību periods Latvijā', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Īss ieskats Latvijas situācijā 1919. gadā    4
2.  Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība    6
3.  P. Stučkas padomju valdība    7
4.  Objektīvie priekšnoteikumi A. Niedras līdzdalībai valdībā    9
5.  Pagaidu valdības uzvaras priekšnoteikumi    11
  Secinājumi    12
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

1919. gads Latvijas vēsturē iezīmējās ne tikai ar svarīgajām brīvības cīņām, bet arī ar triju valdību periodu šī gada garumā. Pavisam nesen 1918. gada novembrī Latvijas valsts bija nodibinājusi neatkarīgu republiku. Tātad galvenais jautājums bija iegūt starptautisko atzīšanu. Savukārt neatkarības atzīšanas jautājumā Latvijai gūt manāmus panākumus traucēja ļoti sarežģītā un brīžiem pavisam neskaidrā situācija – tieši 1919. gada pavasarī Latvijā jau bija trīs valdības: K. Ulmaņa valdība, R. fon der Golca un vācbaltiešu atbalstītā A. Niedras valdība un Padomju Krievijas atbalstītā P. Stučkas valdība. Svarīgi bija arī tas, ka aiz katras valdības stāvēja arī militārie formējumi, kas nozīmēja to, ka tās nebija tikai simboliskas valdības. Aiz K. Ulmaņa valdības stāvēja latviešu karaspēks, A. Niedras – vācbaltieši un valsts vāciešu karaspēks, P. Stučkas – Sarkanarmija.
Katrai valdībai bija savi mērķi un uzdevumi, ko tie vēlējās realizēt attiecībā pret Latvijas valsti. Katrai valdībai bija saformēts Ministru kabinets ar ministriem dažādās nozarēs, kas piešķīra tām likumīgu nokrāsu. Valdībām bija arī savi ieskati attiecībā pret Latvijas valsti kā tādu un pret tajā dzīvojošām minoritātēm, kā vācbaltiešiem un krieviem, kas būtiski atšķīra valdības savā starpā. Andrieva Niedra valdība bija vairāk provāciski noskaņota, kas aizstāvēja baltvāciešu tiesības uz zemi un konkurenci Latvijas valstī. Savukārt K. Ulmaņa valdība vēlējās iespējami samazināt baltvāciešu īpatsvaru un to zemi sadalīt starp latviešu zemniekiem, tādējādi izceļot latviešu pārsvaru pār citām minoritātēm, nevis skaitliskā ziņā, bet nacionālā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants