Argumentācijas izmantojums retorikā

Retorika izmanto dažādus instrumentus, lai panāktu pārliecinošāku runu. Viens no tiem ir eifēmisms, kas ir vārds vai izteiciens, kas aizstāj apvainojošu, negatīvu, nepieklājīgu nosaukumu. Savukārt disfēmisms ir vārds vai izteiciens, kas liek izklausīties vairāk aizskarošam un negatīvam nekā tas ir. Tam seko aizspriedumu retorika (salīdzinājums, definējums un skaidrojums), kas ir valodas lietojums, kas izraisa aizspriedumu veidošanos auditorijā. Šāda retorika parādās salīdzinājumu formā. Attieksme var tikt ietekmēta ar emocionālu toni no definīciju pasniegšanas formas. Paskaidrojumi ir veiksmīgs pamats šādai valodas izvēlei. Izsmiekls un hiperbola divi instrumenti, kas arī tiek izmantoti retorikā. Izsmiekls izpaužas kā pastiprinoša pretinieka nostājas izsmiešana, nepiedāvājot jaunus argumentus, ko var uzskatīt par noraidošu joku. Hiperbola apzīmē pārmērīgu vai demonstratīvi pārspīlējumu, kas var tikt izmantots, lai emocionāli paspilgtinātu runu, šī nokrāsa var būt gan pozitīva, gan negatīva. Savukārt sarežģītie jautājumi ir formulēti, lai veidotu pieņēmumus, kas nav pierādīti vai pamatoti. Jebkura tieša atbilde uz šādu jautājumu nozīmē pieņēmuma apstiprināšanu. Visbeidzot netiešs aizrādījums uz valodas izmantojumu. Bieži tie pārliecina labāk un spēcīgāk kā loģisks arguments. Tikai svarīgi atcerēties, ka salīdzināt var līdzīgo ar līdzīgo, nevis atšķirīgo. Analoģiskajai argumentācijai jābūt kompaktai, tai jāiedarbojas uz klausītāju ne tik daudz ar sprieduma, cik ar tēla palīdzību.

…