Pēc D.Elkoņina bērna vadošās darbības mērķis- lietu un priekšmetu izzināšana. Attīstās izziņas procesi, runa un uzskatāmi tēlainā domāšana (jaunveidojums)
Pēc Montesori bērns ir ļoti sensitīvs valodas apguvē. Dzīvojot sociālā vidē, viņš klausās, uztver, atdarina, imitē, vingrina runas orgānus.
Bērna uzturam jābūt pilnvērtīgam un optimālam, lai nodrošinātu fizisku un garīgu attīstību. Lai bērns augtu vesels un normāli attīstītos, ir nepieciešama labvēlīga vide un apstākļi. Uzturam jābūt vecumam atbilstošam un veselīgam, tam jāsatur pietiekami daudz olbaltumvielu, vitamīnu (sevišķi D), minerālvielu (galvenokārt kalciju, fosforu, magniju) un šķiedrvielu.
Ž. Piažē izveidojis teoriju par bērnu intelektuālo attīstību, par tās pamatu izvēloties apgalvojumu par bērna domāšanas kā galvenās kognitīvā izziņas procesa attīstību. Domāšana ir pamatā arī runai. Iztēle ir nozīmīgs psihiskais process agrīnās bērnības periodā, līdz skolas vecumam tas kļūst par labāk attīstīto izziņas procesu psihē. Uztveres attīstībai ir raksturīgi, ka veidojas priekšmetu jeb uztveres objektu kopsakarības – uztveršana veselumā, pēc noteiktiem etaloniem. Bērni mācās koordinēt priekšmeta pazīmes un ķermeņa daļu kustības vienlaicīgi. Attīstās konkrēti uzskatāmā domāšana un asociatīvā domāšana.
…
