CIETAIS DISKS (HDD, Hard Disk Drive) ir magnētiska datu glabāšanas ierīce. Tas sastāv no platēm, nolasīšanas - ierakstīšanas galviņām un korpusa, kur tas viss ir salikts iekšā.
Raksturlielumi
Ietilpība – no ietilpības ir atkarīgs, cik daudz informācijas varēs novietot cietajā diskā. Tā vienība ir baits (B), un 1kB=1024B, 1MB=1024kB, 1GB=1024MB, 1TB=1024GB.
Ātrums, ar kādu griežas plates - tā vienība ir rpm (Revolutions per minute ), kas mēra rotācijas ātrumu.
Diska izmērs – to parasti mēra collās. Mūsdienās datoros lieto 3,5” cietos diskus, bet portatīvajos datoros – 2,5’’. Agrāk bija sastopami arī 5,25”, 8’’ un 14” cietie diski, bet tos vairs nelieto, jo viņi nevar būt ļoti ātri.
Cieto disku vēsture
Sākumā cietie diski bija tikai ar dažu megabaitu ietilpību, un tie izskatījās pēc putekļu sūcējiem.
80to gadu sākumā parādījās pirmais 5,25’’ cietais disks, kas bija ar 5MB ietilpību.
Tomēr augot nepieciešamībai pēc lielākas ietilpības cietajiem diskiem, tie attīstījās, šobrīd ir pat vairāku terabaitu (TB) lieli cietie diski.
80tajos gados Bils Geits esot teicis :”Ar 400kB visiem vajadzētu pietikt!”…
