-
Zelta griezums (Dievišķā proporcija) matemātikā un mākslā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Definīcija | 4 | |
Aprēķināšana | 5 | |
Vēsture | 6 | |
Dažādie redzējumi | 8 | |
Matemātisks pamatojums | 8 | |
Ģeometrija | 9 | |
Māksla | 12 | |
Secinājumi | 13 | |
Izmantotā literatūra | 14 |
Līdz ar cilvēka attīstību rodas jauni priekšmeti, zinības un pilnveidojas prāta spriestspējas. Ne tikai mūsdienās cilvēki ir domājuši kādēļ nepieciešami mākslas objekti, arī agrāk šo jautājumu, izcili tā laika prāti, ir uzdevuši paši sev. Māksla izstaro skaistumu, bet kas ir skaists un kas nav? Senajā Grieķijā ar šo jautājumu lauzīja prātus estētiķi, Estētika ir filozofijas nozare, kas aplūko jautājumus par skaisto, par mākslu un daiļradi. Tā pētī mākslas attieksmi pret īstenību, mākslas attīstības likumus, tās saturu un formu, mākslas sociālās funkcijas. Estētiķi šādā veidā nonākuši pie secinājuma, ka pamats skaistumam ir harmonija.
Ja pagaidām rodas iespaids, ka „zelta griezums“ ir tikai mākslā sastopams jēdziens, tad tā nav. „Zelta griezumam“, patiesībā, ir ļoti matemātikska būtība un tas ir aprēķināms. Grāmatā „Par dievišķo proporciju“ tika aplūkoti arhitektūras jautājumi (izmantojot romiešu Vitruvija darbu). Šeit tika pētīti arī pieci regulārie daudzskaldņi un no tiem iegūtie pusregulārie daudzskaldņi, kā arī cilvēka ķermeņa proporcijas, kuras izteica ar veseliem skaitņiem. Šos visus piemērus pierādīja arī vizuālā veidā- Leonardo da Vinči uzzīmēja grāmatas ilustrācijas, līdz ar to ir pierādījies arī tas, ka šī proporcija ir nozīmīga mākslā.
Matemātika un māksla arī mūsu izvēlētajā profesijā nav sveša. Ik uz soļa saskaramies ar dažādiem matemātiskiem aprēķiniem. Intejera dizainera uzdevums ir padarīt mājokli harmonisku, ērtu un mājīgu. Mēs to apgūstam ar krāsu mācības, kompozīcijas, rasēšanas un datorgrafikas palīdzību, bet aprēķinus, lai telpā viss atrastos savās vietās kā pēc plāna, mēs iemācamiems matemātikas stundās. …
Pētnieciskais darbs, kurā tiek apskatīts Zelta griezums mākslā un matemātikā. Ir ievads un secinājumi. -***- Šajā darbā mūsu uzdevums ir apskatīt „zelta griezuma“ vai citiem vārdiem „dievišķās proporcijas“ nozīmi matemātikā un mākslā, bet lai saprastu šī jēdziena nozīmi šajās jomās, no sākuma jānoskaidro ko tas nozīmē. Pašos pamatos „zelta griezums“ ir matemātiska konstante, kura palīdz saprast dažādas sakarības matemātikā, mākslā un dabā. Cilvēki vienmēr ir vēlējušies padarīt savu dzīvi skaistāku ļoti ikdienišķās jomās. Jau akmens laikmetā alu cilvēki izgreznoja savus mitekļus ar alu zīmējumiem kā arī traukiem un darbarīkiem pievienoja kādu īpāsu reljefu vai ornamentu. Laika gaitā šīs, ne tik ļoti nozīmīgās dekorācijas, kuras neietekmē priekšmeta funkcionalitāti, kļuva ar vien svarīgākas cilvēku ikdienā. Mākslas darbi pilda ne tikai dekorācijas funkciju, bet arī spēj vēstīt par tautu kultūru, to attīstības līmeni un zināšanām.