Cilvēktiesībām Latvijas tiesību sistēmā ir liela nozīme, bez tām nebūtu nekā, kas aizsargātu tos, kam tas visvairāk ir nepieciešams. Tomēr Latvijai vajadzētu mācīties arī no citām valstīm, lai veicinātu cilvēktiesību nozīmes palielināšanos sabiedrībā. Cilvēktiesības palīdz ne tikai cilvēka – valsts attiecībās, bet arī cilvēku savstarpējās attiecībās. Tāpat tām ir nozīme kārtības uzturēšanā. Jāatzīst, ka cilvēktiesības Latvijā nav pārāk popularizētas, reti kurš iedzīvotājs spētu pateikt, ka tiešām zin, kādas ir viņa tiesības un diemžēl, lielākai daļai cilvēku vēlme rodas tikai nopietnu konfliktu rezultātā. Un tikai uzsāktā tiesas procesa dēļ rodas vajadzība izzināt, kur meklēt un kādas ir visas indivīda tiesības. Latvijā ir dibināts un sekmīgi darbojas OMBUTS jeb tiesībsargs, kura galvenais mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam. Uzskatu, ka šādai institūcijai vajadzētu būt vairāk reklamētai un uzturēt sakarus ar sabiedrību, informēt un atgādināt iedzīvotājiem par to, ka viņiem ir tiesības, kā arī pārliecināt par šo tiesību spēku. Latvijas valsts iedzīvotājus vajag iedrošināt mācīties un pastāvēt par savām tiesībām. Katram latvietim ir jāzin, ka cilvēktiesībām ir liels spēks un, ka Satversme nodrošina šo tiesību aizsardzību. …
ilvēktiesības ir tiesību normu kopums, kas piemīt cilvēkam, juridiskai vai fiziskai personai, sevī ietverot pamattiesības, kas izsaka pašcieņas, brīvības, taisnīguma un labklājības vajadzības un intereses attiecībās ar valsti. Cilvēktiesības regulē attiecības starp valsti un cilvēku, tās nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem.1 Katram cilvēkam ir sava “tiesiskā izjūta”, saprašanu par to, ko var un ko nedrīkst darīt.
