Nauda - ir līdzeklis, ar ko var izteikt visu citu preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai.
Vēl nauda ir līdzeklis, kas atvieglo maiņas darījumus tirgū. Tā ir arī vienveidīgs materiālo vērtību mērs, ko lieto grāmatvedībā un citos aprēķinos. Visbeidzot nauda ir ļoti ērta materiālo vērtību uzkrājumu veids, ko var viegli pārvērst citā aktīvā. (G.Ķēniņš Kings. 138.lpp.)
Tāpēc galvenā naudas sastāvdaļa ir skaidra naudas apgrozība, jo šī nauda vienmēr var brīvi kalpot preču pieprasījumam. (G.Lībermanis. 5.lpp.)
Lētas un dārgas naudas politika (keinsistu skatījumā)
Centrāla Banka īsteno „lētas” naudas politiku, ja rodas nepieciešamība palielināt naudas daudzumu apgrozībā. Lētas un dārgas naudas politikas atšķirības ir šādas: lētas naudas mērķis ir nepieļaut lejupslīdi, masveida bezdarbu un sociālo „sprādzienu”, bet dārgās naudas mērķis ir inflācijas pārvarēšana. Lētai naudai ir tādas sekas: pieaug naudas piedāvājums, pazeminās kredīta procentu likme, pieaug pieprasījums pēc kredīta, paplašinās investīcijas, IKP lejupslīdi nomaina IKP augšupēja un samazinās bezdarbs. Bet dārgas naudas sekas ir tādas: naudas piedāvājums samazinās°, kredītu procentu likme palielinās, samazinās pieprasījums pēc kredītiem, samazinās investīciju kopsumma un tiek pārvarēta inflācija.…
