Latviešu kolaborācija ar vācu okupantu varu un šī jautājuma atspoguļojums Latvijas politikā

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu mūsu politikā parādījās nopietns vēsturisks jautājums. Tas bija leģionāru statuss. Šie cilvēki, kuri kara laikā bija iesaistīti vācu armijā bija kļuvuši gandrīz par pretlikumīgiem elementiem. Krievijas spiediena rezultātā tika aizliegta viņu pulcēšanās, simbolika utt. Tomēr vēsture pierāda, ka lielākā daļa šo cilvēku nav vainīgi pie “tumšā plankuma” viņu biogrāfijā. Līdz ar šo problēmu, radās virkne citu, kas noveda pie vispārēja vēsturiska jautājuma par latviešu tautas kolaborāciju ar vācu okupantu varu laika posmā no 1941. līdz 1945.gadam.
Kopš 80.gadiem vēsturnieki izrāda arvien lielāku interesi par vietējo kolaboracionismu- indivīdu un institūciju aktīvu palīdzību saviem jaunajiem vietvalžiem nacistu iekarotajās zemēs. Jau pirms vērmahta iebrukuma Baltijas teritorijā, Baltijas valstīs tika gatavota augsne vietējam kolaboracionismam, izmantojot kontaktus ar antikomunistiem Vācijā un Latvijā- tie bija gan repatriējušies baltvācieši, gan daudzu Latvijas aizliegto organizāciju biedri, gan tiesneši u.c.. Šie kolaboranti iesaistījās gan vācu pārvaldes struktūrās, gan arī bruņotajās vienībās. Liela daļa šo cilvēku ticēja, ka tiks atjaunota Latvijas republika, tāpēc viņu nodarījumi pat nav traktējami kā noziegumi. Tomēr bija arī tādi, kuri necilvēcības darīja pilnīgi apzināti, piemēram Viktors Arājs, Konrāds Kalējs u.c.
Lai arī Baltijas valstīs, sakarā ar padomju okupāciju, bija visai pateicīga augsne kolaborācijai, tomēr jau no okupācijas sākuma 1941.gadā lielais darbaspēka deficīts izraisīja piespiedu kolaboracionismu, nosūtot latviešus uz piespiedu darbiem Vācijā un citās okupētajās teritorijās. Arī leģiona jautājums zināmā mērā jāuzskata par piespiedu kolaboracionismu, kaut gan par šo jautājumu vēsturnieki atbildi nav atraduši vēl līdz šim.
Neviens nekad neuzzinās latviešu kolaboracionisma patiesos mērogus, tāpat kā neviens nespēs pilnībā noskaidrot kādi cēloņi motivēja kolaboracionistus. Tomēr tāpat ir skaidrs, ka bez šīs palīdzības nacistu politikas realizācija Baltijas valstīs- ebreju iznīcināšana, valsts politiskās un ekonomiskās dzīves pakļaušana un tās resursu mobilizācija- nebūtu bijusi tik apjomīga.(Robert G.Waite; 2000)
Lai izprastu šo visai aktuālo jautājumu un dotu savu novērtējumu latviešu kolaboracionisma problēmai Latvijā, esmu izvēlējies tēmu “Latviešu kolaborācija ar vācu okupantu varu un šī jautājuma atspoguļojums Latvijas politikā” kā savu kursadarba galveno problēmu. …