Šā gada oktobrī devos uz Liepājas teātri, lai noskatītos visvairāk spēlēto lugu visā Latvijā, pēc autora Rūdolfa Blaumaņa un pēc režisora Ivara Lūša iestudēto lugu divos cēlienos „Skroderdienas „Silmačos””. Tā ir iestudēta mūsdienu skatījumā, kas stāsta par pavisam vienkāršiem, jauniem cilvēkiem, kas savas spītības un neapdomības dēļ ir gatavi sabojāt savu turpmāko dzīvi.
Izrādes tā saucamais „ārējais izskats” ir veidots pēc scenogrāfa Aigara Ozoliņa idejas, kostīmi – Jurate Silakaktiņa. Uzskatu, ka dekorācijas ir etniskas, kā arī mūsdienīgas. Jau vien tas, ka skatuves priekškars bija veidots no neizmērojami liela auduma uz kura bija attēlots divu cilvēku džinsos ieģērbtais dibens, bet tā firmas zīmes vietā bija rakstīts – „Skroderdienas „Silmačos” ”, manuprāt, tas liecināja par to, ka izrāde būs mūsdienīgā skatījumā. Arī tas, ka visi tērpi tika šūti no mūsdienās tik populāra un ikdienišķa auduma, ko dēvē arī par šodienas „tautastērpu” – džinsiem. Kas piedod lugai tādu kā humora devu. Arī vecās krāsns vietā ir pamanās mūsdienīgs grils, ņiprais Kārlēns, kas vairs nespriņģo pa skatuvi vecās ūziņās, bet gan noplīsušos džinsos, un daudz kas cits, kas ir modernizēts, uzlabots un pielāgots šodienas sabiedrības uzskatiem. …
