„Vasarsvētku” draudzēm nav izstrādāti noteikti rituāli vai tradīcijas. Vienīgais pienākums ir ticība Dievam, Dieva dēlam un Svētajam garam. Šīs draudzes locekļi dalās savā ticībā un pārliecībā ar saviem brāļiem un māsām Jēzū Kristū. „Vasarsvētku” draudzes biedri nemēdz uzspiest savu ticību un nemēdz par katru cenu savai draudzei klāt piesaistīt jaunus biedrus. Šīs konfesijas pārstāvji sludinot vai nu piesaista vai nepiesaista jaunus biedrus. Viss tomēr ir atkarīgs no paša indivīda- viņa gribas, ticības un pārliecības. Jebkuram, kam ir vēlme pēc Dieva vai garīgās labklājības, ir iespēja apmeklēt „Vasarsvētku draudzi”, bez vecuma, sociālā statusa vai citiem ierobežojumiem.
Iestājoties šajā konfesijā, nevajag atteikties no savas personības- no savām domām un uzskatiem. Cilvēkam ir visas tiesības saglabāt savu individualitāti un brīvo gribu. Šajā draudzē nav noteiktu un striktu ierobežojumu, kurus pārkāpjot, tiek saņemts iepriekš noteikts sods- šeit netiek izstrādātas sodu sistēmas nepaklausības gadījumos. Galvenais uz ko tiek balstīta vislielākā uzmanība ir svētā trīsvienība un Bībele, kas tiek uztverta kā ceļš, kas ved pie Dieva.
Taču mūsdienu sabiedrībā vēl joprojām tiek saņemta noraidoša attieksme pret ticību un šīs ticības sludinātājiem. Taču šādu attieksmi pārsvarā rada sabiedrības visnotaļ seklais priekšstats un nepilnīgas zināšanas reliģijas sfērā. Bieži vien lielu barjeru rada tas , kā sabiedrība interpretē jēdzienu „sekta”. …
Sekta ir labi organizēta autoratīva un slēgta reliģiska kopa. Sekta parasti ieņem opozicionāru stāvokli- tas ir grupējums, kas parasti ir atdalījies no valdošās baznīcas- tās tradīcijām un rituāliem. Ir minēti gadījumi par sātanistiem, okultistiem un citiem pagānisko rituālu piekritējiem. Taču tos drīzāk varētu dēvēt par kulta piekritējiem, nevis sektantiem. Aizvien lielāku ievērību gūst, par sektu dēvētā, „Vasarsvētku” draudze. Katru gadu, lielos apjomos, pieaug šīs draudzes sludinātās ticība piekritēju skaits. Šai draudzei ir trīs atzarojumi:
