Latvijas augstākās izglītības attīstības stratēģiju izstrāde un īstenošana (1991.-2004.)

Augstākās izglītības politika ir svarīga neatkarīgas Latvijas sociālās un ekonomiskās politikas sastāvdaļa. Veidojot uz zināšanām balstītu sabiedrību, nepieciešams nodrošināt izglītības kvalitāti, atbilstību darba tirgum, tās atzīšanu Eiropā un pasaulē. Latvijas augstākās izglītības sistēma desmit gados tika pārveidota no padomju modeļa uz Eiropas tipa sistēmu. Šis process bija darbietilpīgs, sarežģīts, bet interesants, tas arī noteica referāta temata izvēli.
Par referāta mērķi izvirzīju augstākās izglītības politikas, tās galveno stratēģiju plānošanas un izpildes izpēti neatkarības trīspadsmit gados. Noteicu trīs uzdevumus. Pirmkārt, parādīt augstākās izglītības reformas pirmo posmu 1991. – 1994.gados, kurā risinās sistēmas pārveidošana atbilstoši demokrātiskas valsts vajadzībām. Otrkārt, izsekot, kā reformas otrajā posmā 1995. – 1999.gados risinās sistēmas organizatoriskās sakārtošanas politika, būtiski papildinot normatīvo bāzi, veidojot jaunas politisko spēlētāju institūcijas, nosakot to funkcijas. Trešais uzdevums, atklāt augstākās izglītības stratēģijas, integrējoties ES, iekļaujoties Boloņas procesā 2000. – 2004.gadā, parādīt reformas rezultātus, problēmas, nākotnes vīzijas.
Referātā izmantoti LR Saeimas izdotie likumi, MK noteikumi, starptautiski dokumenti par augstāko izglītību; Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Augstākās izglītības padomes (AIP), Rektoru padomes (RP), Akadēmiskās izglītības centra (AIC), Augstākās izglītības kvalitātes centra (AIKNC) materiāli, augstākajā izglītībā iesaistīto politiķu publikācijas utt.
Augstākās izglītības reforma Latvijā sākās 1991.gadā līdz ar valstiskās neatkarības oficiālo atgūšanu un ar Izglītības likuma pieņemšanu.1 Laika posmu līdz 1994.gadam varētu nosaukt par reformas pirmo posmu. To raksturo eiforija par atgūto brīvību, neatkarību no Maskavas diktāta, no pašmāju ministriju birokrātiem. Noteicošās bija spēcīgas decentralizācijas tendences, visa vecā noliegšana, jaunu iniciatīvu strauja deklarēšana. Raksturīgi, ka šajā posmā izglītības stratēģiju izstrādē tiek iesaistīta ļoti liela un daudzpusīga palīdzība no ārpuses. Par pamatu tiek ņemti dažādu valstu modeļi, ārzemju speciālistu viedokļi, kuri bez kritiskas analīzes tiek iestrādāti Latvijas izglītības politikā. Sadaļu par augstāko izglītību izstrādāja neliela entuziastu darba grupa, kurā ietilpa arī vairāki Amerikas trimdas latviešu un Lielbritānijas zinātnieki. Protams, ka viņi galvenokārt orientējās uz angloamerikāņu modeli. …