Latvijas neatkarības atgūšanu veicināja virkne apstākļu un notikumu PSRS un Latvijā astoņdesmito gadu otrajā pusē. To loģiskā ķēde aizsākās līdz ar M. Gorbačova, pēc kļūšanas par PSKP ģenerālsekretāru 1985. gada aprīlī, veiktajām reformām. Jau pašā šīs politikas īstenošanas sākumā, tā vērsās pret paša M. Gorbačova politisko nostāju citās jomās - PSRS un sociālisma sistēmas saglabāšanu, kaut arī liberalizētā veidā (sociālisms ar cilvēka seju). Tā 1986. gada septembrī PSRS un ASV sabiedrisko pārstāvju Čatokvas konferencē Jūrmalā, ASV pārstāvji atklāti paziņoja, ka tās nekad nav atzinušas un neatzīst 1940. gadā notikušo Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā
1986. gadā atklātībā parādījās disidentu kustība. Tika izveidota kustība „Helsinki- 86”. Šī grupa 1987. gada 14. jūnijā - 1941. gada deportāciju gadadienā, noorganizēja ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Tā paša gada 23. augustā arī pie Brīvības pieminekļa notika protesta mītiņš sakarā ar Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas gadadienu. Drīz tika atļauta publiska Līgo svētku svinēšana Tas bija laiks, kad latviešos sāka mosties kopības sajūta un bija izskanējušas pirmās aizstāvības runas.
1988. gada pavasaris un vasara bija laiks, kad brīvības robežas paplašinājās ļoti strauji.…
