Saldus vēsture

Vēstures avots Saldus (Salden) pirmo reizi minēts 1253. gadā kuršu līgumā, pēc kura Saldus novads (“zeme Skrundu un Zemgali”) tika nodots Livonijas ordeņa pārvaldīšanā. Pirms krustnešu iebrukuma seno kuršu pils atradusies vienu kilometru no tagad. Saldus pilsētas. Pie pilskalna arī bijusi arī apmetne. Savrupatradumi Vēršādas upītes ielejā un tās tuvumā (akmens cirvji, bronzas šķēps un duncis), kas attiecas uz senāko dzelzs laikmetu, pieļauj varbūtību, ka senākā apmetne tagad.
Saldus teritorijā pastāvējusi jau pirms Kristus. Pilskalna tuvumā atrastas kuršu ugunskapu vietas.
Tagad. Saldus pilsētas teritorijā 15. gs.vācu ordenis uzcēla mūra pili (vācu Frauenburg),kas dokumentos pirmo reizi minēta 1411. gadā, un no 16. gs. kopā ar Skrundas, Aizputes un citām pilīm tā bija pakļauta Kuldīgas komturam. Šī pils gāja bojā 18. gs.un tās vietā izmantojot par būvmateriālu mūra atliekas, uzcēla Saldus muižu. 1939. gadā Saldus slimnīcai atdeva pārbūvēto bijušo Saldus muižas galveno ēku, un, rokot pamatus jaunam piecstāvu korpusam, veica arī arheoloģiskos izrakumus. Izpētīja arī Saldus mūra pils teritoriju (1970. g., arheologs Ē. Mugurēvičs). Atsedzot Frauenburgas pils pamatus, noskaidrojās, ka tā bijusi līdzīga vairākām 15.-16. gs. celtajām Austrumprūsijas pilīm. Pēc plānojuma tā pieder pie konventēku tipa, kas sevišķi tika izplatīts Livonijas ordeņa zemēs.
Saldū (pie slimnīcas) pētīta arī viduslaiku kapsēta (1985. g. arheoloģe J. Daiga), kur atsegti 59 kapi, kas attiecas uz 15. - 17. gadsimtu. Saldū pētīts arī senāks kapulauks (Ezera ielā 7/9), kas attiecas uz vēlo dzelzs laikmetu - 10. - 12. gs. (1932. g., arheologs Ā. Kārnups). Pie Frauenburgas pils izveidojās apdzīvota vieta, kur no 16. gs. vidus atradusies arī baznīca. Apdzīvotās vietas attīstību veicināja ceļš no Jelgavas uz Klaipēdu (pasta stacija atklāta 1632. g.), kas gāja cauri Saldum. Kuršu senvārds - Saldne ordeņa laikā izzuda un arī apdzīvotā vieta tika dēvēta par Frauenburgu.
Vēstures avotos 1505. gadā minēts Frauenburgas pilstiesas iecirknis. Iedzīvotāju skaits nekad nav bijis liels, un Frauenburga bija apkārtējo lauku tirgus vieta. No1561. gada tā kļuva par Kurzemes hercoga īpašumu, un 17. gs. te jau bija nozīmīgs amatniecības un tirdzniecības centrs, kur notika seši gadatirgi. Labus amatniekus novadam deva daudzie rūpniecības uzņēmumi. Hercoga Jēkaba laikā tagad. …