Autortiesības aizsargā literatūras, dramatiskos un muzikālos, horeogrāfiskos, mākslas un grafikas, audiovizuālos darbi, kā arī fotogrāfijas, dizaina darbus, arhitektūras projektus, ģeogrāfiskās kartes un citus autordarbus. Visnotaļ interesanti, ka pēc likuma vadoties, datorprogrammas tiek pielīdzinātas literārajiem darbiem un stāv vienā plauktiņā ar grāmatām, brošūrām, lekcijām, utt.
Autortiesības šim darbam rodas ar tā tapšanas brīdi. Agrāk bija paredzēts, ka aizsargāti tiek tikai tie darbi, kas izpaužas materiālā formā. Saskaņā ar jauno likumu autoru darbi tiek aizsargāti neatkarīgi no darbu formas, kādā tas izpaužas. Patīkami, ka likumdevēji iet vienā solī ar laiku. Tas ir īpaši svarīgi datorprogrammu autoriem, tā kā jautājums, vai datora atmiņa skaitās materiāla forma, nav viennozīmīgs.
Arī iesākti un vēl nepabeigti darbi tiek aizsargāti.
Ar autortiesībām neaizsargā likumu, tiesas lēmumu, citus oficiālus dokumentus, oficiālo valsts simboliku, ziņas par ikdienas aktualitātēm, Autortiesības neaizsargā idejas, metodikas, koncepcijas. Piemēram, ideja veidot kaut kādu datorprogrammu netiek aizsargāta, bet ir aizsargāts programmas kods. Citiem vārdiem sakot, nevar aizliegt citam programmētājam veidot šādu programmu, protams, ja viņš nav kopējis jūsu programmas kodu. Šis fakts nekad nav paticis nevienam programmētājam. …
