Tikai izrādes beigās jūtams sakāpinājums, kad atklājās, ka advokāti bijuši divi un viens no tiem vēl pietam ir Mefistotelis. Uz īsu brīdi tas rada apjukumu, un lugas „Fausts” nezinātājam beigas var palikt neskaidras, tādēļ, ejot uz šo izrādi, vispirms ir ieteicams izlasīt „Faustu” vai iepazīties ar tā saturu.
Jaunais Rīgas teātris, kā ierasts, mūs atkal pārsteidz ar aizraujošu un interesantu izrādi, izcilu aktierspēli un to siltumu, ko aktieri ikreiz uznes uz skatuves. Lai gan sākumā šaubījos par izrādes apmeklējumu, secināju, ka šaubām nav pamata, jo sižets bija patiesi aizraujošs, ļaudams ik pa brīdim no sirds izsmieties, un pēc noskatīšanās neatstāja vienaldzīgu. Noskatoties šo izrādi, tā vien gribas ņemt no plaukta ārā apputējušo obligātās literatūras grāmatu „Fausts” un, ar jaunu degsmi un skatījumu, to atkal pārlasīt, tikai šoreiz jau ar lielāku rūpību.
…
