Atomieroču izstrādāšana ir dārgs, lēns un sarežģīts process, kaut arī valstij ir pieejami vērā ņemami resursi. Ir maz ticams, ka bez ārvalstu atbalsta valstij var izdoties iepriekšminētā iecere. Tas ir īpaši grūti tad, ja citas valstis liedz iespēju piekļūt nepieciešamajiem resursiem.
Tā kā Irānā dominē ekstrēmi noskaņotas personas, Irānas iedzīvotāji ir nacionālistiski noskaņoti, kā arī Irānai ir tieksme iegūt ietekmi tai tuvajos apgabalos, autoresprāt, Irāna ir drauds, taču ne visai pasaulei. Valstis, piemēram, Ķīna un Krievija, kuras pret Irānu izturas, kā pret izdevīgu darījumu partneri, var uztraukties mazāk, nekā valstis, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība, kuras īsteno dažādas sankcijas, ierobežojumus pret Irānu. Protams, tas uz laiku apturēs, ierobežos Irānas darbību, bet tas nemainīs tās uzskatus, jo tas nozīmē vien to, ka tad, kad parādīsies izdevība, Irānas valdība atsāks iecerēto. Autoresprāt, Irāna kļūtu par īpaši nopietnu draudu, ja tā piesaistītu sev valstis, kas būtu ar mieru sadarboties un palīdzētu īstenot Irānas iecerēto kodolieroču attīstību, kā arī, ja attīstītu kodolieroču izplatīšanu citām valstīm.
…
