Pretēji Rietumeiropas pieredzei sociālie vēsturnieki ir izpētījuši un atklājuši, ka Dienvidāfrikā ir nostabilizējusies pāreja no „kapitālisma robežas” uz daudz „noteiktāku un intensīvāku ražošanu”, no feodālisma uz kapitālismu. Fermu darbība Keiptaunas Kolonijās attīstījās jau 17.gs. No tā laika Keiptaunas Koloniju būtiska iezīme bija fermas, kuras pārvaldīja baltie īpašnieki. Šajās fermās galvenokārt strādāja melnādaino darbaspēks. Sākotnēji Keptaunas fermās tika nodarbināti vergi. !836 gadā pēc verdzības atcelšanas daudzi vergi un viņu ģimenes palika fermas īpašumā. 19.gs. laikā lai nodrošinātu darbaspēku fermās, fermeri izveidoja nomas saistību sistēmu.
Komerciālās augļu fermas bija ģimeņu īpašums, audzēšana bija orientēta uz iekšējo un ārējo tirgu. Pieaugot darba apjomam, loģiski pieauga arī vajadzība pēc lielāka darbaspēka. Mūsdienās augļu fermās lielākā daļa patstāvīgo- tie pārsvarā ir vīrieši, kas nodarbināti visu gadu, un īslaicīgo- sievietes, kas nav nodarbinātas visu gadu, darbinieku uzturas fermas īpašumā un mājokļos, kurus viņiem piešķir fermeris īpašnieks.…
