Albērs Kamī "Mēris"

Albērs Kamī piedzima Alžīrijā. Viņa tēvs bija francūzis, bet māte - spāniete. Kamī uzauga Ziemeļāfrikā, kur strādāja visdažādākos darbus. Viņš pat spēlēja Alžīras futbolkomandā.
Pārcēlies uz Franciju, Kamī sāka nodarboties ar žurnālistiku un politiku. 2. pasaules kara laikā viņš varonīgi cīnījās pret vācu okupāciju. Pēc kara viņš nolēma nodoties tikai rakstniecībai. Kamī slavenākie romāni „Svešinieks” (1942) un „Mēris” (1947) pauž domu, ka dzīve ir absurda un bezjēdzīga, ka laime ir iespējama vienīgi tad, ja uzskatām, ka dzīvei ir tāda jēga, kādu paši tai piešķiram.
1957.g. Kamī saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Vēl pēc trim gadiem viņš gāja bojā autokatastrofā.

Romāns „Mēris”

Romānā „Mēris” uzskatāmi parādīts, ka eksistenciālismam ir ciešas saites ar dzīves filozofiju. Saskaņā ar eksistenciālisma mācību, romāna galvenā ideja ir saistīta ar to, ka primārais ir eksistence, izdzīvošana, baidīšanās inficēties, bailes pazaudēt tuvākos, egoisms, materiālā pasaule. Romāna varoņiem primārais nav būtība (romāna varoņi nerunā par personības izaugsmi, veidošanos, dzīves mērķiem, plāniem, mīlestību), jo viņus pārņem cita jēga. Tā ir eksistences jēga. Ja nav eksistences, citam vairs nav nekādas jēgas.
Francijas pilsētu Orānu pārņēmis nežēlīgs mēris. Visus vieno tikai izdzīvošanas jautājums. Orānas iedzīvotāji pazaudējuši galveno balstu uz absolūto patiesību par ticību nākotnei, mīlestībai, Dievam. Viss Orānā kļuvis par nejēdzības un absurda pasauli. Plaši aprakstīts Orānas iedzīvotāju dzīvesveids mēra apstākļos- visi cīnās, baidās, uzmanās, strādā un dzīvo, neredzot nekādu jēgu, pūliņu rezultātus. A. Kamī mērķis- parādīt, ka jebkurš absurds, masveida ciešanas, nolemtība u.c. var pārtapt par jēgu.…