Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Pamatjēdzieni elektromagnētismā', 1.
  • Referāts 'Pamatjēdzieni elektromagnētismā', 2.
  • Referāts 'Pamatjēdzieni elektromagnētismā', 3.
  • Referāts 'Pamatjēdzieni elektromagnētismā', 4.
  • Referāts 'Pamatjēdzieni elektromagnētismā', 5.
  • Referāts 'Pamatjēdzieni elektromagnētismā', 6.
  • Referāts 'Pamatjēdzieni elektromagnētismā', 7.
  • Referāts 'Pamatjēdzieni elektromagnētismā', 8.
  • Referāts 'Pamatjēdzieni elektromagnētismā', 9.
  • Referāts 'Pamatjēdzieni elektromagnētismā', 10.
  • Referāts 'Pamatjēdzieni elektromagnētismā', 11.
  • Referāts 'Pamatjēdzieni elektromagnētismā', 12.
  • Referāts 'Pamatjēdzieni elektromagnētismā', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Lādētas daļiņas un to pamatīpašības    3
2.  Lādēti ķermeņi    4
3.  Kulona likums (vektoriālā un skalārā formā)    5
4.  SI mērvienību sistēma elektromagnētismā    6
5.  Elektromagnētiskā mijiedarbība un gravitācijas mijiedarbība    7
6.  Elektrona stāvoklis atomā    8
7.  Kvantu stāvokļi, enerģijas līmeņi    10
8.  Enerģijas līmeņi, Pauli princips, elektrona stāvoklis kristālā    11
9.  Secinājumi    12
10.  Izmantotā literatūra    13
Darba fragmentsAizvērt

1. Lādētas daļiņas un to pamatīpašības
VII gs. p.m.ē. sengrieķu zinātnieks Taless norādīja, ka ar zīdu saberzētam dzintaram piemīt spēja pievilkt vieglus priekšmetus. Tikai XVI gs. beigās angļu ārsts un fiziķis V. Džilberts sāka interesēties par šo parādību. Viņš veica attiecīgus eksperimentus un atklāja, ka vieglus priekšmetus pievelk ne tikai ar zīdu saberzēts dzintars, bet arī stikls, porcelāns un citi ķermeņi, ja tie iepriekš saberzēti ar ādu, vadmalu un tamlīdzīgiem mīkstiem materiāliem. 1600.gadā šo parādību Džilberts nosauca par elektrizāciju.
Tika atklāts, ka ir tikai divu veidu elektrizācija:
1)pozitīva, ko iegūst, piemēram, ar ādu saberzēts stikls;
2)negatīva, ko iegūst, piemēram, āda, ar kuru stikls tika berzēts.
Apzīmējumus – pozitīva un negatīva elektrizācija – 1747.gadā ieviesa amerikāņu pētnieks B. Franklins. Noskaidroja arī, ka vienādu zīmju lādiņi atgrūžas, bet pretēju zīmju – pievelkas. (1.att.)
Ilgu laiku elektrizāciju izskaidroja ar to, ka pastāv īpaši elektriski šķidrumi (pozitīvs un negatīvs šķidrums), kas pārvietojas ķermenī vai plūst no viena ķermeņa otrā. Tikai 1881.gadā vācu fiziķis un fiziologs H. Helmholcs izteica hipotēzi, kura elektriskās parādības izskaidroja ar elektriski lādētu elementārdaļiņu pastāvēšanu. Šī hipotēze apstiprinājās, kad atklāja elektronu (1897.gadā, angļu fiziķis Dž. Tomsons) un protonu (1919.gadā, angļu fiziķis E. Rezerfords). Elektrona masa m=9,1095*10-31 kg, tā lādiņš e=-1,6022*10-19 C.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants