Arvien lielāku nozīmi un aktualitāti to valsts iestāžu darbībā, kas nodarbojas ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un krimināllietu iztiesāšanu, ieņem cilvēku personības brīvību un viņu pamattiesību aizsardzība. Patiesības noskaidrošanai katrā krimināllietā ir jābūt pakārtotai apstākļiem, lai šajā procesā neciestu personu tiesības, brīvības, likumiskās intereses. Mūsu sabiedrībā, kas soli pa solim atrodas ceļā uz patiesi tiesisku valsti, šādam uzdevumam vajadzētu būt pilnībā atrisināmam. Nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot to izdarījušās personas, dažreiz rodas nepieciešamība ierobežot viņu tās vai citas konstitucionālās tiesības. Un valstij gadījumos, ja citu noziedzīgu nodarījumu atklāšanas iespēju nav, ja savādāk nav iespējams atlīdzināt nodarīto kaitējumu, sodīt vainīgo vai pārtraukt noziedzīgo darbību, neatliek cita iespēja, kā piemērot citus valsts piespiedu līdzekļus. Kriminālprocesam, salīdzinot ar visām tiesībās zināmajām procedūrām, ir visspilgtāk izteikts piespiedu raksturs. Pamatos procesuālā piespiešana attiecas vai, pareizāk sakot, ir virzīta pret tādiem procesa dalībniekiem kā aizdomās turētais un apsūdzētais.…
