Pats autors A. Kuarons saka, ka ar domu izvēlējies filmu veidot melnbaltu, bet digitāli skaidru, lai veicinātu sajūtu, ka neesam pagatnē, bet mūsdienās – noraugoties uz pagātni. Autors stāsta, ka filmā ir notvertas atmiņas ar skaņas palīdzību. Kadri ir plati un ilgi, lai mēs visu redzētu objektīvāk, ne tikai no Kleo skatapunkta. Direktors ir izdarījis lielisku darbu, pievēršot uzmanību detaļām, kāpinot sajūtas līdz kulminācijai. Filma lieliski tika apvienota, radot kopības sajūtu. Tā sākās ar kadru, kur ir lidmašīnas atspīdums ūdenī un beidzās ar lidmašīnu debesīs. Debesis, lidmašīnas, parades skaņas, pat suņu izkārnījumi. Lietas, kas vijās cauri visai filmai, radot šo kopības sajūtu.…
