Darba apdziedājums latviešu tautasdziesmās

Ievads. Latviešu tautasdziesmas atklāj mums senā latvieša dzīvi darbā un darba veidus.
Iztirzājums.
I. Latviešu darba mīlestība un darba veidu daudzveidība, kas atklājas latviešu tautasdziesmās.
II. Latviešu tautasdziesmās biežāk apdziedātie darba veidi un amati:
1) aršana un arāji,
2) malšana,
3) zvejniecība,
4) zemniecība.
Nobeigums. Latviešu tautasdziesmas – mūsu tautas darba izaugsmes atainotājas.


Senie latvieši ir dziedājuši daudz tautasdziesmu. Viņi dziedāja gan kāzās, gan bērēs, gan atpūšoties un līksmojoties, taču visbiežāk un visvairāk latvieši ir dziedājuši, darbu darot, jo lielāko sava mūža daļu latvieši ir pavadījuši darbā. Tādējādi daudzas tautasdziesmas mums atklāj to, kā senie latvieši ir strādājuši un kādus darbus darījuši.
Latvietis ļoti mīlēja darbu un darba tikumu un čaklumu turēja augstā godā. No darba bija atkarīgs viss – dzīves apstākļi, pārticība, saticība, kā arī visa dzīve kopumā. Jo čaklāks bija strādnieks, jo bagātāka bija viņa ģimene un dzīve gan materiālā, gan garīgā ziņā. Darba veidu, ko senlatvieši darīja, bija ļoti daudz. Tie bija darāmi gan telpās, gan ārā, gan uz lauka, gan mežā, gan arī jūrā. Taču visnozīmīgākie bija darbi, kas bija saistīti ar pārtikas iegūšanu un izdzīvošanu. Bija arī tādi darbi, kurus darīja tamdēļ, lai iegūtu čakla cilvēka veidolu citu cilvēku acīs. Tādi darbi bija, piemēram, pūra taisīšana, dārza vai mājas kopšana. Taču šie bija mazi un diezgan nenozīmīgi darbi. Daudz augstāk tika vērtēti tāda darba darītāji, kuru darbs nesa kādus augļus vai citus taustāmus labumus, kuri bija nepieciešami izdzīvošanai, nevis, piemēram, sevis izdaiļošanai.
Latviešu tautasdziesmas vēsta par senā latvieša ikdienas darbu daudzveidību, par to, kādus darbus latvietis labprāt ir darījis, un par to, cik grūti viņam klājies, darbu darot, bet cik labi bija tad, kad visi darbi bija padarīti un sirds mierīga.

…