Grāmatā ir aprakstīts laiks no Vaipuldaņja dzimšanas līdz brieduma gadiem, kad viņš nodibina ģimeni un pārceļas uz dzīvi Darvinā. Stāstot savas atmiņas, viņš, ļauj ieskatīties cilts noteikumos, rituālos, dzīves kārtībā, kā arī misijas darbībā un attieksmē pret aborigēniem. Viņš neslēpj arī valsts cinisko attieksmi pret aborigēniem un netieši atklāj visas diskriminējošās iezīmes no sabiedrības puses.
Vaipuldaņja bērnība būtība rit akmens laikmeta sabiedrībā, kur tikai dažādi civilizācijas sīkumi atvieglo ikdienas dzīvi. Aborigēnu dzīves kārtību nosaka gadsimtos izstrādātā totēmu sistēma, neskaitāmi tabu, pagāniski rituāli. Visi aborigēni iedalās sekcijās jeb „ādās”, kas novērš laulības tuvu radinieku starpā un jau piedzimstot ir zināms, kas būs nākošais dzīves biedrs. Kā saka pats Vaipuldaņja: „Jau piedzimstot man bija sievasmāte”. Aborigēnu ciltīs galvenais noteicējs par bērnu ir mātes brālis jeb onkulis un nevis vecāki.…
