Mūsdienu sociāldemokrātisms Eiropā, tā mērķi un idejas

Secinājumi
Sociāldemokrātisms mūsdienās vēl joprojām ieņem vadošo lomo, tomēr pēdējos gados var novērot dažās valstīs, šī politiskā spēka popularitātes zudumu, piemēram, 2006. gada Zviedrijas parlamenta vēlēšanās, kur opozīcija atguva varu, iegūstot 48, 1% balsu, tomēr starpība balsu skaitā bija minimāla, sociāldemokrāti ieguva 46,2 % balsu. Arī pirms tam tika novērta šāda veida situācija Zviedrijā- 1976, 1979, 1991, kad sociāldemokrāti zaudēja savas pozīcijas. Šoreiz tas notika, jo netika pievērsta pietiekama uzmanība darba tirgum, dažādiem ekonomikas jautājumiem, bezdarbam, valdība nevēlējās skaidri un atklāti atzīt savas kļūdas.
Popularitātes zudumu varēja manīt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur savas pozīcijas zaudēja Lielbritānijas leiboristi, Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera vadītie sociāldemokrāti, kuri ieguvuši mazāko vēletāju atbalstu kopš Otrā pasaules kara.
Politisko partiju idejas un mērķi ir atkarīgi no valsts vispārējā stāvokļa ekonomikā, katrai valstij ir savs attīstības līmenis, lietas, kuras ir jāpilnveido un prioritātes.
Apskatot referātā dažas no Eiropas valstu, parlamenta partijām, darba autore var secināt, ka pārsvarā partijas veidojušas ar nelielu laika starpību, tomēr jāatzīst, ka katrai no tām bijis atšķirīgs politiskais un sociālais konteksts. Tomēr sociāldemokrātu mērķi un idejas ir savtarpēji līdzīgi visās valstīs, visa pamatā ir sabiedrība, tās intereses, vienotība, cilvēktiesības, vienlīdzība, kas ir palicis nemainīgi no sociāldemokrātisma rašanās brīža.
Vēsturiski tomēr ir mainījusies pati sabiedrība un tās intereses, tādēļ atšķirībā no kādreizējā sociāldemokrātisma tagadējais ir vairāk orientēts uz ekonomiku, vidi un vides problēmām.
Iepriekšējos desmit gadus Eiropā kopumā ir iezīmējies sociāldemokrātisms, un daudzi jautājumi ES ir aktualizējušies, tieši pateicoties sociāldemokrātu idejām un viņu pastāvēšanai pie varas dažādās ES valstīs. Šis ritenis mainās, un var redzēt, ka pie varas atgriežas labējie spēki, tajā skaitā arī labējie ekstrēmisti. Tas nozīmē, ka politikā būs kādas izmaiņas. Notiek dabiskais rotācijas princips un tā tas būs vienmēr, vieni tiek pie varas, īsteno savas idejas, pēc tam izsmeļot tās, varas grožus pārņem kāds cits.
…