Kultūra ir mācība par ticējumiem, vērtībām, normām un materiālām lietām, kādā vienotā grupā. Tā sastāv no tā, ko mēs iemācāmies visas dzīves laikā – sākot no zīdaiņa vecuma līdz pat sirmumam. Kultūras pieredze liek saprast, kas ir patiess un kas ne, ko ir pareizi darīt un ko ne, kā ir jāģērbjas. Tā iezīmē labo un ļauno, priekšstatus par nāvi un dzīvi, par slimību un veselību. Visas darbības un lietas, kas, mūsuprāt, ir dabiskas un ir sajūta, ka tā tam ir jābūt, piemēram, kādēļ no rīta jākāpj ārā no gultas un kādēļ jāklausa likumiem, ir radušās kultūras procesā. Bieži jēdzieni „kultūra”, „sabiedrība” un „nācija” tiek lietoti kā sinonīmi, taču tā nebūt nav.
Kultūru var iedalīt divas lielās grupās – materiālā un nemateriālā kultūra. Materiālā kultūra sevī ietver mākslu, pieminekļus, arhitektūru un citas taustāmas, materiālas lietas, ko radījuši cilvēki un piešķīruši tam nozīmi. Savukārt nemateriālā kultūra ir garīgo lieto kopums, kas nosaka rīcību. Tā ir valoda, ticība, vērtības, normas un attieksme. …
