“Stigma” ir sestais darbs Gundegas Repšes stāstu krājumā “Septiņi stāsti par mīlu”. “Stigmā” tēlots viens noteikts posms varoņu dzīvē, varoņi parādīti visdažādāko savstarpējo sakaru un pretrunu attieksmēs. Varoņu raksturi, iekšējā pasaule tēloti attīstībā, viena notikuma ietvaros.
Deviņu cilvēku grupiņa pēc operas Viļņā dodas mājup, uz Latviju. Ceļā viņus pārsteidz bieza, necaurredzama migla, kad tā izklīst pamazām atklājas, ka visa dzīvā radība virs zemes ir pazudusi. Ceļā varoņi atrod arvien jaunas un jaunas mājas, kurās vēl ir saglabājušās liecības par vēl nesen tajās bijušo dzīvību. Varoņi apbraukā Eiropu – Poliju, Vāciju, Franciju, Spāniju, Itāliju – apskata kultūras un vēstures pieminekļus šo valstu slavenākajās pilsētās līdz, visbeidzot, nolemj atgriezties mājās. Mājās braukšanas priekšvakarā mirst viens no šiem deviņiem cilvēkiem – astoņdesmitgadīgais Bertrams, savukārt Malle saprot, ka gaida bērnu. Pa vidu visam risinās varoņu savstarpējās kaislības. Atgriežoties Latvijā, kādas mājas pagalmā , sniegā, varoņi redz tikko iemītas cilvēka pēdas. Stāsts beidzas, ļaujot nojaust, ka dzīvība uz zemes atkal ir atgriezusies.…
