-
Zentas Mauriņas esejas "Rakstnieks ar neizrunājamu vārdu" analīze
Lasot Zentas Mauriņas esejas krājumus, man spilgti atmiņā ir palikusi tieši viena eseja ar nosaukumu ”Rakstnieks ar neizrunājamu vārdu”.
Izlasot tikai esejas nosaukumu, manī rosījās dažādas ideju pārpildītas domas. Pati sev jautāju, par ko gan būs šī eseja? Vai šis nosaukums ir jāizprot vārdu tiešajā nozīmē? Un sāku prātot, vai vispār pasaulē ir tādi rakstnieki, kuru vārdi, viņu pašu lasītājiem sagādā grūtības? Manuprāt, tas gan pašam rakstniekam gan arī lasītājam sagādā diskomforta sajūtu.
Lasot eseju, izjutu Zentas Mauriņas izjūtu kopumu un vārdos neizsakāmos pārdzīvojumus.
Mani piesaistīja pati esejas galvenā doma, ka cilvēkam ir jāpiemīt tikai lielai vēlmei kaut ko sasniegt un iegūt, un viss pārējais kļūst reāls un izpildāms. Tāpat arī Zentai Mauriņai bija neizsakāmi liela vēlēšanās satikt dzejnieku, kurš dzīvoja Vācijā kāda ezera otrajā pusē. Liela sakritība bija tāda, ka 7. maijā tieši Vācijā Zostas apkaimē, pašā Vestfāles vidienē, vienā no visvāciskākajām un vecākajām pilsētām bija iecerēts Zentas Mauriņas lekciju vakars.
Kādu dienu pirms savām lekcijām, viņa nolēma apciemot šo rakstnieku ar neizrunājamu vārdu. Bija auksta, lietaina un nepatīkama pavasara diena. Viņa ar savu palīgu brauca pāri tiltam un ezera otrajā krastā meklēja mājiņu, kas latviešiem bija pazīstama ar nosaukumu „Mēnesnīca”. …
Kā jau pati Zenta Mauriņa ir atzinusi, ka viņas eseju mērķis ir garīgi bagātināt, ētiski pilnveidot, izglītot un spert soli uz kulturālas personības tapšanu. Tādēļ, varu piekrist Zentas Mauriņas mērķa izpaušanu arī esejā „Rakstnieks ar neizrunājamu vārdu.” Šajā esejā ir apskatīts viens galvenais tematiskais loks – mūžīgās vērtības. Kā arī viens galvenais vadmotīvs – izzināt latvisko būtību un mentalitāti. Esejā „Rakstnieks ar neizrunājamu vārdu” ir ietvertas gan garīgās, gan arī vispārcilvēciskās vērtības, kas visas esejas kopumā vijas savā starpā, papildinot un paspilgtinot esejas būtību un galveno domu. Ir aplūkotas garīgās vērtības kā cieņa, cīņas spars un vēlme kaut ko dzīvē sasniegt, kā arī vispārcilvēciskās vērtības -- cilvēcīgums, uzdrīkstēšanās, labestība un ticība (sev).
