Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.11.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Svētku svinēšanas tradīcijas ābramiskajās reliģijās', 1.
  • Konspekts 'Svētku svinēšanas tradīcijas ābramiskajās reliģijās', 2.
  • Konspekts 'Svētku svinēšanas tradīcijas ābramiskajās reliģijās', 3.
  • Konspekts 'Svētku svinēšanas tradīcijas ābramiskajās reliģijās', 4.
  • Konspekts 'Svētku svinēšanas tradīcijas ābramiskajās reliģijās', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Šo svētku centrālā iezīme ir deviņzaru svečturis menora, kurā ielej tīru olīveļļu vai vienkārši iededz sveces. Pēc saulrieta pirmajā no 8 Hanukas dienām tradicionāli iededz vienu sveci un lūdz svētību. Pēc tam katru vakaru pievieno pa vienai svecei līdz astotajā vakarā tiek iedegtas visas Hanukas sveces Devītā svece, kuru dēvē par šamašu jeb sargu, deg katru nakti un tā menorahā atrodas augstāk nekā visas pārējās sveces. Šo svečturi novieto ārpusē pie mājas vai dzīvokļa durvīm, vai uz palodzes, lai Gaisma no Hanuka svecēm spīdētu garāmgājējiem.

Iecienītas tradīcijas ir apdāvināšana un dreidel - kantainas formas ‘’vilciņi’’ (סביבון‎), virpināšana. Uz ‘’vilciņa’’ malām ir uzrakstīti ivrita alfabēta burti, veidojot noteiktu ziņojumu ‘’Šeit notika liels brīnums’’

Hanukas laikā tradicionāli tiek ēsts viss, kas pagatavots eļļā vai izmantojot eļļu. Galvenais Hanukas ēdiens ir pončiki ar ievārījuma pildījumu. Cits tradicionāls ēdiens ir latkes (kartupeļu pankūkas), kas pasniegtas ar krējumu vai mērcēm.

Hanuka svētkus īpaši mīl bērni, jo šajā laikā viņi saņem dāvanas. Protams, vispirms tās ir konfektes un citi saldumi. Šajā laikā svētku dalībniekiem tiek dāvātas arī ebreju grāmatas un atspirdzinājumi, skan ebreju mūzika, cilvēki dejo.

Autora komentārsAtvērt
Atlants