Valsts ir organizācijas forma. Tā ir tiesiski organizēts un suverenitāti baudošs ļaužu kopums noteiktas teritorijas ietvaros.
Latvijas Republikas pirmajos tās pastāvēšanas gados likumdošanas vara piederēja Tautas padomei, taču 1920.g. aprīlī tās vietā tika ievēlēta Satversmes sapulce, kuras galvenais uzdevums bija izstrādāt pamatlikumu jeb Satversmi. Tā noteica, ka galvenā vara Latvijas Republikā pieder Saeimai. Tika noteikts arī valsts karogs, ģerbonis un himna. Par valsts galvu noteica valsts prezidentu. Savukārt, valsts dzīvi vadīja valdība – ministru kabinets ar ministru prezidentu priekšgalā. Par pirmo valsts prezidentu tika ievēlēts Jānis Čakste. Šajā laikā arī legāli darbojās vairāk nekā 100 partijas un grupas, pie tam to skaits bija visai mainīgs. Deputātus Saeimas vēlēšanām izvirzīja partijas. Lielākās bija Zemnieku savienība un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP). Bet valsts drošību sargāja policija, armija un aizsargi.
1921.g. Latviju de iure atzina lielākās Rietumu valstis- Itālija, Francija, Lielbritānija u.c. Daudz kas mainījās, gan saimniecībās, gan rūpniecībā, un tas iespējams bija tikai tādēļ, ka bija izveidota neatkarīga demokrātiska Latvijas Republika, kurā tauta bija brīva no svešzemju apspiedējiem.…
