17.gs. Vidzemē iezīmējas ar Zviedru laiku sākumu. Zviedrijas valdība bija ļoti izbrīnīta par Vidzemes zemnieku zemo izglītības līmeni. Zviedri Vidzemē ieviesa luterticību, aizliedzot katoļticību. Šajā laikā liela vērība tika veltīta arī skolām. Jau Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs nodibināja Tērbatā un Rīgā ģimnāzijas, kas bija domātas arī zemnieku bērniem.
Pastāvošā valdība daudz domāja par tautskolu izveidošanu Vidzemē, taču gandrīz nekas nemainījās, jo muižnieki negribēja pūlēties zemnieku dēļ. Lielāka rosība sākās, kad par ģenerālsuperintendantu kļuva Jānis Fišers.
Viņš ir dzimis 1633.gadā. Lai pierādītu, ka latviešiem netrūkst gara dāvanu, J,Fišers karaļa priekšā pārklaušināja divus latviešu skolēnus. Viņš rūpējās par grāmatu iespiešanu un skolu celšanu, uzrakstīja Bībeles priekšvārdu. 1699.g.Fišers pārcēlās dzīvot uz Vāciju, kur 1705.gadā mira.
Tautas izglītībā daudz ir devis arī Alūksnes mācītājs Ernsts Gliks. Kopā ar J. Fišeru viņš atvēra skolu, kur latviešu zemnieku dēlus sagatavoja par skolotājiem. E. Gliks sastādīja latviešu ābeci un M.Lutera katehismu, ko ilgi izmantoja par mācību līdzekli skolās.Viņš ir dzimis 1652.g.Saksijā. …
