Bieži vien eksperiments asociējās ar zinātniskajos pētījumos veiktajiem eksperimentiem, kā, piemēram, kādās no eksaktajām nozarēm. Savukārt arī sociālajās zinātnē ir iespējams eksperimenta veikšana, kaut gan salīdzinoši ar citām pētniecības metodēm, tas ir visai reti veicams. „Pamatā eksperiments sevī ietver darbības veikšanu un šīs darbības seku novērošanu.”1 Būtībā tiek novērots efekts kādu šī darbība veic. Eksperiments būtībā tiek lietots arī tāpēc, ja eksperimenta veidā ir nepieciešams pārbaudīt hipotēzi, kas ietver sevī izskaidrošanas elementus. Tas var veiksmīgi izskaidrot arī savstarpējo mijiedarbību starp kādām no lietām, veicot eksperimentālu darbību, vai vairākas lietas mijiedarbosies un kādā veidā tas tiks panāks vai nepanākts.
„Vispārējie eksperimenta veidi gan dabas zinātnēs, gan sociālās ietver trīs galvenos elementu pārus: neatkarīgos un atkarīgos mainīgos, eksperimentālās un kontroles grupas, kā arī iepriekšējā pārbaudīšana un vēlākā pārbaudīšana (pretesting and posttesting).2 Ir svarīgi apzināties šo elementu pāru savstarpējo mijiedarbību, lai veiksmīgi varētu īstenot eksperimentu. Apskatot eksperimentu ir svarīgi tādā ziņā noteikt mijiedarbību starp atkarīgiem vai neatkarīgiem mainīgajiem un kā tie ietekmē eksperimentu.…
