Struktūras un dinamiskie procesi mazajās grupās

1. jautājums. Grupas jēdziens, grupu tipi.
Atbilde. Viena no grupas definīcijām ir izveidojis T.Šibutaņi: grupa ir jebkurš cilvēku kopums, kurš ieslēgts secīgā koordinētā darbībā, apzināti vai neapzināti pakļauts kaut kāda kopīga mērķa sasniegšanai un šī darbība sniedz cilvēkam kaut kāda veida apmierinājumu.
Nosacītās (statistiskās, nominālās) grupas ir pēc kaut kādas pazīmes (dzimuma, vecuma u.tml.) no sabiedrības izdalīts cilvēku kopums. Šie grupas locekļi var būt pat nepazīstami savā starpā, bet tomēr tie var tikt apvienoti grupā, jo viņiem ir raksturīgas kopīgas iezīmes (piem. visi Latvijas pensionāri).
Reālās grupas ir sabiedrībā funkcionējoši cilvēku kopumi, kuru locekļus saista objektīvi pastāvošas attiecības. Tās eksistē kopīgā laikā un telpā, to locekļiem ir dažas kopīgas iezīmes (piem. intereses, normas). Vislielākā reālā grupa ir cilvēce, bet vismazākā- diāde- divi mijiedarbojošies cilvēki. Citi reālo grupu piemēri ir ģimene, futbola komanda u.tml.

G.Andrejeva reālās grupas iedala:
a)Laboratorijas grupas- cilvēku kopums, kuru eksperimentētājs psihologs ir uzaicinājis piedalīties kādā pētījumā. Šāda grupa pastāv tikai tik ilgi cik turpinās eksperiments.
b)Dabiskās grupas ir tādas reālās grupas, kas veidojas un pastāv sabiedrībā „pašas par sevi” kā sabiedrības sociālās struktūras elementi. Dabisko grupu sabiedrībā ir ļoti daudz. Pēc skaitliskā lieluma un funkcionālo saišu tipa, kurā iesaistās indivīdi, dabiskās grupas iedalās:
Mazās (kontaktās) grupas. Tās ir skaitliski nelielas- no 2 vai 3 līdz dažiem desmitiem cilvēku, kuri iesaistīti tiešu starppersonisku kontaktu tīklā. Mazajās grupās cilvēki apvienojas uz savstarpēju simpātiju, kopīgu interešu, vajadzību, mērķu pamata.
Lielās (distantās) grupas- sabiedrībā ir visas tās grupas, kuru skaitliskais lielums pārsniedz mazās grupas robežas. Lielās grupas ir sarežģīti organizēti cilvēku kopumi, kurus apvieno kopīgi sociālās eksistences un darbības apstākļi, un uz to bāzes grupas locekļiem veidojas kopīgas psiholoģiskas iezīmes un sociālās uzvedības tendences, piem. tradīcijas, normas. Šo grupu locekļus saista objektīvas attiecības, piem. ekonomiskās, kultūrvēsturiskās u.c. Lielajās grupās ir neiespējama visu locekļu tieša kontaktēšanās, tāpēc komunikācija lielo grupu starpā realizējas ar masu komunikācijas līdzekļu palīdzību.…