Stagnācijas periods (1969-1986)
Publiskās dzīves kontrolējošā sistēma, kas bija atslābusi sešdesmitajos gados atguva spēkus septiņdesmito gadu sākumā. Cenzūra atkal palielinājās, tomēr žurnālisti atrada veidus kā tomēr nodot ziņojumu, tika rakstīts „starp rindām”, teksti bija ciniski un ironiski. Līdzās literatūrai un tēlotājmākslai, masu medijiem bija ievērojama loma Baltijas valstu saglabāšanā.
Septiņdesmito gadu sākumā stingri tika kontrolēta informācija ko pārraidīja ar radio un televīzijas palīdzību. Ziņu pārraides nebija pieprasītas, tomēr popularitāti ieguva izklaidējošās programmas, kuras ietekmēja rietumu kultūra.
Principiāla pretošanās politikai norisinājās viscaur Baltijā, to nodrošināja ar pagrīdes presi – grāmatas, kalendāri un žurnāli tika izdoti pateicoties uzņēmīgiem cilvēkiem, kas izmantoja pieejamus līdzekļus. Šo cilvēku darbs bija neticami grūts un bīstams, pieķerot draudēja sodi.
Stagnācijas periodā žurnālisti meklēja veidus kā darboties legāli, tomēr slēpti vai atklāti veikt pretestību. Profesionāli tika apgūta žurnālistika, bez Padomju ideoloģijas.
…
