Goijas zināmākā karalaiku attēlojošā glezna ir „Nemiernieku nošaušana 1808.gada 3.maijā” (1814) – pēc sacelšanās pret franču armiju Madridē daudzviet tiek nogalināti Spānijas patrioti. Goija apsūdzētos attēlojis individualizēti, piešķirot viņiem cieņu, savukārt soda bataljona kareivju sejas skatītājam nav redzamas. Gleznā „ 1808.gada 2.maijs” attēlota spāniešu pretošanās mameluku armijai. Tāpat arī gleznā „Milzis” (ap 1810) Goija pievēršas kara ietekmei, šoreiz alegoriskā veidā – cilvēki un dzīvnieki bēg no baisās milzu būtnes. Jaunais šajā alegorijā ir tas, kas Goija gleznā ir iestrādājis laikmetīgas tēmas un atsauces uz politiskiem notikumiem, nevis sen zināmos simbolus.
Nobeigums
Francisko Goijas daiļrade dokumentēja un raksturoja 18.gadsimta Spānijas sabiedrību, dodot ieskatu gan sabiedrības aristokrātijas dzīvē, gan atainojot parasto civiliedzīvotāju dzīvi un arī nāvi.
Goijas darbi, parādot notiekošos karus, cilvēku muļķības, pauž kritiku pret pastāvošo kārtību. Goija fascinēja ar savu temperamentu, aso uztveri, dumpinieciskumu. Viņa darbi ir reizē pievilcīgi un atbaidoši. Šo pretrunīgumu izskaidro sociālās un politiskās norises Spānijā, kuru liecinieks Goija bija.
…
