Knābēns- Straumēnu ļaužu vidū pazīstams kā dzīvespriecīgs vijoles spēlētājs. Neviens no viņiem neprasīja, no kurienes nācis, bet visiem Straumēnu ļaudīm iepaticies un palicis pie viņiem dzīvot. Straumēnu ļaudīm viņš patika: “Knābēnu gaidīja visās mājās, un, viņa spēlēšanā klausoties, slimie palika veseli un sāka smieties, un tiem, kam prāts bij izgaisis un pazudis, viņš ar savām meldiņām to atkal atdeva atpakaļ un nostādīja vecā vietā.”
Mālnieks- neviens nezināja viņa īsto vārdu. Arī viņš Straumēnos nāca un gāja. Viņam līdzi bija neskaitāmi daudz dažādu mantu- krāsas, dažādas grāmatas, arī bībele. Mālnieks stāstīja Straumēnu ļaudīm par bībelē lasīto, visus baidīdams ar elles briesmām. Viņš centās pievērst Zemgales macītājus viņaprāt pareizajai ticībai. Straumēnos Mālnieks krāsoja galdus un krēslus.
“Visi šie trīs cilvēki, kas parādījās Straumēnos tikai reizi katrā gadalaikā, bija tomēr ļoti saauguši ar šo māju dzīves kārtību, ka viņus turēja par savējiem.”
…
