Es gribu, lai cilvēki uzklausa mani , jo vienam mainīt pasauli man neizdosies, bet kopā mums būtu liels spēks. Es vēlos, lai ļaudis apzinās, cik svarīgi un cik labi jūtas otrs, kurš tiek uzklausīts. Manuprāt, nekas nenomierina labāk, kā izrunāšanās, ja prātu„nomoka” kāda problēma. Uzskatu, ka ne velti kristiešiem ir ļauts runāt un sūdzēt grēkus Dieva priekšā, jo tas ir pēdējais glābiņš pie kā vērsties, ja pārējie ir aizņemti. Kaut arī cilvēks ir neticīgs, ja ķibele ir izklāstīta, sirds kļūst „vieglāka”. Cilvēkiem ir jāsaprot un jājūt, ka katrā no mums ir spēks padarīt kādu laimīgāku.…
