• Marijas Montesori pedagoģiskie uzskati. Sensitīvo periodu attīstības teorija, didaktiskā pieeja bērnu attīstībā

     

    Referāts9 Pedagoģija

Vērtējums:
Publicēts: 21.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Marijas Montesori pedagoģiskie uzskati. Sensitīvo periodu attīstības teorija, di', 1.
  • Referāts 'Marijas Montesori pedagoģiskie uzskati. Sensitīvo periodu attīstības teorija, di', 2.
  • Referāts 'Marijas Montesori pedagoģiskie uzskati. Sensitīvo periodu attīstības teorija, di', 3.
  • Referāts 'Marijas Montesori pedagoģiskie uzskati. Sensitīvo periodu attīstības teorija, di', 4.
  • Referāts 'Marijas Montesori pedagoģiskie uzskati. Sensitīvo periodu attīstības teorija, di', 5.
  • Referāts 'Marijas Montesori pedagoģiskie uzskati. Sensitīvo periodu attīstības teorija, di', 6.
  • Referāts 'Marijas Montesori pedagoģiskie uzskati. Sensitīvo periodu attīstības teorija, di', 7.
  • Referāts 'Marijas Montesori pedagoģiskie uzskati. Sensitīvo periodu attīstības teorija, di', 8.
  • Referāts 'Marijas Montesori pedagoģiskie uzskati. Sensitīvo periodu attīstības teorija, di', 9.
  • Referāts 'Marijas Montesori pedagoģiskie uzskati. Sensitīvo periodu attīstības teorija, di', 10.
  • Referāts 'Marijas Montesori pedagoģiskie uzskati. Sensitīvo periodu attīstības teorija, di', 11.
  • Referāts 'Marijas Montesori pedagoģiskie uzskati. Sensitīvo periodu attīstības teorija, di', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Kopsavilkums
1.Cilvēka izglītība jādibina uz zinātniskiem pamatiem, un audzinātājiem jābūt zinātniski sagatavotiem. Mintesori savu praksi cieši saista ar teorētiskajām atziņām par bērna būtību un attīstību.
2.Bērns nav audzināšanas, mācīšanas objekts.
3.Audzinātājs var tikai palīdzēt bērnam attīstīt pašam savu personību, pašam īstenot sevi kā gara, ķermeņa un dvēseles vienotību.
4.Katrs bērns attīsta atbilstoši savam iekšējam plānam, kas maigi un jūtīgi reaģē uz apkārtnes ietekmēm. Vide var šo bērna iekšējās uzbūves plānu arī sagraut vai iedibināt tajā neatkarību.
5.Bērns un viņa absorbētājs gar izdzīvo sensibilitātes fāzes, resp., vecuma fāzes, kuras raksturo bērna gatavību mācīties, viņa iekšējo jūtīgumu, kurš ārēji izpaužas kā sakāpināta interese par noteiktu apkārtni un priekšmetiem.
3- 6 gadu vecumā bērnam piemīt kustību, kārtības un valodas sensibilitāte, 7-12 gadu vecumā – sociālā sensibilitāte, pāreja uz abstrakcijām; sensibilitāte morāles un sociālo attiecību jomās.
6.Bērna koncentrēšanās spējā Montesori izdala trīs fāzes: ievingrināšanās fāzi, lielo darbu fāzi un kontemplatīvo fāzi.
Ievingrināšanās ir sākumfāze – bērns mēģina, ir nemierīgs un vērojamas noguruma pazīmes. Te var palīdzēt audzinātājs.
Lielā darba fāze – audzinātājs atturas no jebkādas iejaukšanās bērna darbos. Šo fāzi raksturo bērna pašdisciplīna un koncentrēšanās.
Kontenplatīvā fāze ir tāds bērna miera stāvoklis, kurā viņš uzdara atklājumu, nolīdzina, vispārina, izvērtē. Šī fāze ir pārdomu pilna darba apzināšanās fāze, kuras laikā skolotājs ir tikai potenciāls partneris, visu laiki pa rokai līdz brīdim, kad bērns lūdz: „Palīdzi man pašam izdarīt manu darbu !”
7.Saskaņā ar Montesori teoriju audzinātājs ir tikai bērnu spontāns darbu vadītājs, palīgs, dzīvot, vides iekārtotājs un bērna radošo aktivitāšu pavadonis. Audzināšanas faktors-arī vide.
8.Brīvības princips ir dzīve sabiedrībā, drošībā, kuru bērns apzina kā piederību sabiedrībai.
Bērna brīvība ir viņa aktivitāte viņa paša īpaši stingri noteiktā vieta. Vecāku labestība dažkārt ierobežo bērna brīvību.
9.Montesori mācība dibinās uz tiem metodikas pamatprincipiem: individualitāte, brīvības un ārējo jūtu veidošanas principi.
10.Klusuma stunda – audzina arī ar klusumu, mieru, maigajām, dzīvajām skaņām.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants