Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Grunts', 1.
  • Referāts 'Grunts', 2.
  • Referāts 'Grunts', 3.
  • Referāts 'Grunts', 4.
  • Referāts 'Grunts', 5.
  • Referāts 'Grunts', 6.
  • Referāts 'Grunts', 7.
  • Referāts 'Grunts', 8.
  • Referāts 'Grunts', 9.
  • Referāts 'Grunts', 10.
  • Referāts 'Grunts', 11.
  • Referāts 'Grunts', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    4
1.  GRUNTS GALVENĀS FĀZES    5
2.  GRUNŠU STRUKTŪRA    9
3.  GRUNŠU MEHĀNISKO ĪPAŠĪBU GALVENIE RAKSTUROJUMI    12
Darba fragmentsAizvērt

3. GRUNŠU MEHĀNISKO ĪPAŠĪBU GALVENIE RAKSTUROJUMI
Gruntis nevar uzlūkot par cietiem, porainiem ķermeņiem. Saites starp atsevišķām grunts daļiņām ir samērā nelielas vai arī to nav nemaz. Tādēļ gruntis nevar strādāt stiepē. Ārējā slodze gruntī izraisa tikai spiedes un bīdes spriegumus. Rezultātā notiek poru tilpuma samazināšanās, t. i., grunts sablīvēšana. Ūdens piesātinātas grunts poru tilpuma izmaiņas ir saistītas ar tās mitruma izmaiņām. Mālainās gruntīs mitruma izmaiņas ietekmē grunts daļiņu sadarbību. Ūdens piesātinātas mālainas grunts uzbriešanas procesu, kas ir pretējs sablīvēšanai, pavada tās mitruma palielināšanās, tātad arī porainības un saspiežamības palielināšanās, kā arī bīdes pretestības samazināšanās.
Lai iegūtu pamatņu aprēķinam nepieciešamos grunšu mehānisko īpašību izejas raksturojumus, tiek veiktas grunšu lauka vai laboratorijas pārbaudes. Šādās pārbaudēs nosaka grunšu sablīvējamību slodzes iedarbībā, pretestību bīdei un ūdenscaurlaidību. Pēdējam rādītājam, kā tas būs redzams no tālākā izklāstījuma, ir liela nozīme būvju sēšanās procesa ātruma prognozēšanā.

Atlants