Zelta standarts. Jo plašāk izvēršas starptautiskās attiecības (starptautiskā tirdzniecība, kredīts, tūrisms u.c.), jo aktuālāka kļūst starpvalstu naudas norēķinu problēma. No pagājušā gadsimta otrās puses līdz pirmajam pasaules karam starptautiskie norēķini stabili balstījās uz tā saucamo zelta standartu. Starpvalstu naudas norēķinus kārtoja ar:
1) zelta monētām;
2) banknotēm (ko varēja mainīt pret zelta monētām).
Norēķini bija parocīgi un nekādas problēmas neradīja. Arī tajā laikā bija attīstījusies banku sistēma, kas veica bezskaidras naudas norēķinus. Pirmā pasaules kara laikā notika pāreja uz papīra naudas emisiju. Tikai ASV palika uzticīga zelta monētas standartam.
Pēckara valūtas haosa apstākļos, sakarā ar inflācijas ietekmi, daudzās valstīs zelts sāka atdzimt zelta stieņu standarta formā. Taču šo greznību atļāvās tikai valstis ar lieliem zelta krājumiem- Lielbritānija un Francija. Otrais pasaules karš pamatīgi sajauca norēķinu sistēmu. Un vajadzēja domāt par glābšanas pasākumiem. [1.]…
