Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Izziņas procesi', 1.
  • Eseja 'Izziņas procesi', 2.
  • Eseja 'Izziņas procesi', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Kādā avotā tika minēts, ka iztēles pamatā ir cilvēka pieredze, jo tā lielāka un zināšanām bagātāka, jo attīstītāka ir cilvēka iztēle, nākas secināt, ka tad jau maza bērna iztēle ir krietni nabadzīgāka, ko varētu skaidrot ar pieredzes trūkumu. Bet man tam īsti negribētos piekrist, jo bērni vairāk attīsta iztēli, viņi zīmē, līmē, skatās multfilmas par visādiem pasaku varoņiem, katru notikumu izjūt daudz spilgtāk, savā veidā mazāk kontrolē savus iztēles augļus, bet pieaugušie daudz mazāk iztēlojas, manuprāt, tieši dēļ savas uzkrātas pieredzes, vai arī vienkārši neatrod tam laiku, bet ja iztēlojas, tad tas vairāk ir kā iztēle par nākotni savu mērķu piepildīšanai, bērna fantāzijas bieži vien ir nesavtīgas. Protams, es neapgalvoju, ka pieaugušajiem nav iztēles, jo tā ir vajadzīga ikvienam, lai labāk izprastu objektīvo īstenību. Iztēle ir vajadzīga, lai radītu kaut ko jaunu.
Franču psihologs T. Ribo bija iedalījis bērna iztēli tādos kā trijos attīstības posmos, kuru laikā līdz četrpadsmitajam dzīves gadam bērns sasniedz iztēles attīstības maksimumu, kas, manuprāt, izskaidro manu uzskatu, ka laika gaitā, cilvēkam pieaugot un iegūstot aizvien vairāk zināšanu, iztēle tiek traucēta un periodā, kad bērna prāts ir noslogots ar lielu informācijas daudzumu, iztēle ātrāk samazinās un zaudē savu plašumu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants