Pirmais pasaules karš līdz nepazīšanai pārvērta Eiropu, ne tikai no kartes izzuda Austroungārijas un Osmaņu impērijas, bet arī parādījās jaunas nacionālas valstis, to starpā arī Latvija. Tas bija iespējams sakarā ar ASV pasludināto tautu pašnoteikšanās principu un cariskās Krievijas sabrukumu.
Latvijas valsts rašanās.
Visai ilgi latviešu nacionālisms bija pārlieku mērens, pirmās idejas par brīvu Latviju ietvēra domu par autonomiju Krievijas sastāvā. Taču 1917.gadā pamazām izkristalizējās doma par neatkarīgu demokrātisku valsti, liela nozīme šīs idejas attīstīšanā bija Latvijas Pagaidu nacionālajai padomei un Demokrātiskajam blokam. Vācijas militārā sakāve un tās politikas maiņa Baltijā deva spēcīgu impulsu latviešu politiskās dzīves aktivizācijai, kas izraisīja lielas pārmaiņas un beidzot valsts svinīgu pasludināšanu. Lai gan Nacionālā padome jau bija starptautiski atzīta un tai bija īpaši izcila nozīme Latvijas valsts tapšanā, vairāki ietekmīgi latviešu politiķi šo institūciju uzskatīja par nepietiekami demokrātisku, jo tā nepārstāvēja visus Latvijas iedzīvotāju slāņus. Tādēļ tika izveidots jauns priekšparlaments – Latvijas Tautas padome, kurā iekļāvās Demokrātiskais bloks, Nacionālā padome, sociāldemokrāti, nacionālo mazākumtautību pārstāvji utt. …
