Latvijas valsts tiesību vēsture

1.Latvijas valsts un tiesību vēstures jēdziens, avotu un literatūras iedalījums, nozīmīgākie avoti, ievērojamākas koncepcijas. LVTV ir tiesību zinātņu apakšnozare, kur pēta V un T izcelšanos, formas, attīstību konkrētā teritorijā, kurā pašlaik ietilpst LR. Vēstures avots ir līdzeklis vēstures pētīšanai. Avots ir viss, kas satur informāciju par pētāmo priekšmetu. Par avotiem uzskata: a) dokumentus (likumi, statūti, notas u.c.); b) arheoloģiskie un literatūras pētījumi (dainas. Izrakumi, folklora); vēstures apraksti (senās hronikas, avīzes, dienasgrāmatas, atmiņas). Avotus iedala tiešajos un netiešajos. Netiešie tiesību avoti satur informāciju par tiesību pastāvēšanu netiešā jeb pastarpinātā veidā, piem. apģērbs. Tiešie tiesību vēstures avoti. Attiecīgā laikmeta tiesību avots ir izdots ar mērķi realizēt tiesības vai tiesību papildināšana. Tie ir cilšu padošanās līgumi, kā arī noteikta zemju sadale. Sākot ar 12.gs. beigām un 13.gs.sāk. izmantot kanoniskos tiesību avotus: pāvesta Bellas, pāvesta sūtņu rīkojums. Livonijas laikā tiesību avoti bija arī lēņa grāmatas, vasalim izdots dokuments, ar kuru senjors nodod vasalim īpašumam nekustamu īpašumu, ir arī pirkšanas-pārdošanas, ķīlu līgumi valsts varas orgānu vai citu kompetentu orgānu izdoti akti. Rīgas bīskaps apstiprina paražu tiesības, kuras sauc par zemnieku tiesībām. Ir jāmin pilsētu statūti, amatnieku brālību un cunfšu statūtos apstiprinātās tiesības-SRĀGAS. Paražu tiesību avoti tiešā veidā rakstības trūkuma dēļ vispār nepastāv, par tiem var spriest pēc folkloras materiāliem. Bruņinieku tiesības avoti- Voldemāra un Erika lēņu tiesības-bija Livonijas tiesību ievērojamākie avoti. Savukārt, literatūra iedalās zinātniskajā (monogrāfijas, publikācijas zinātniskajā izdevumā) un mācību literatūrā. Avotu un literatūras raksturojumu objektivitāti ietekmē: 1) autentiskums (satura atbilstība reāliem notikumiem), noraksti var būt kļūdaini; 2) literatūra, apraksti. Tie ir atkarīgi no sociālā pasūtījuma. Grupu intereses (politiskās un ekonomiskās); 3) subjektīva uztvere. Ievērojamākas LVTV koncepcijas ir: 1) baltvācu vēsture (+ bija pret Baltijas iekarošanu; -pret Senlatviju, LR izveidošanu, zemes reformu, PSRS okupāciju); 2) Krievijas impērijas un padomju vēsture (+Senlatvija, Krievijas impērija, padomju varas veidojumi, -Livonija, poļu un zviedru laiki, LR laika posms, vācu okupācija); 3) nacionālā koncepcija (+pret Senlatviju, K. Ulmaņa valdīšanas laikos Kurzemes hercogiste, Zviedru laiki Vidzemē un LR; -Senlatvijas iekarošana, baltvācu darbība, Krievijas impērijas laiki, LR okupācija 40. g.)…