Vērtējums:
Publicēts: 07.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Cauruļvadu transports', 1.
  • Konspekts 'Cauruļvadu transports', 2.
  • Konspekts 'Cauruļvadu transports', 3.
  • Konspekts 'Cauruļvadu transports', 4.
  • Konspekts 'Cauruļvadu transports', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Vispārīga informācija.

Šķidro ķermeņu pārsūknēšanu cauruļvadā realizē ar augstspiediena, lielas jaudas sūkņiem, galvenokārt kuri darbojas ar elektropiedziņu.
Tie tiek uzstādīti pārsūknēšanas un galastacijās.
Naftas pārvados berzes samazināšanai caurules iekšējo virsmu apstrādā sveķiem, kā arī iesmērē ar spirtu.
Cauruļvadu tranšejas ar dziļumu līdz 2,5 m apstrādā ar antikorozijas materiāliem.
Lai paaugstinātu cauruļu mehānisko īpatnību tā materiāla izstrādāšanas laikā ievieš piedevas: hromu, niķeli. Visplašāk izmanto caurules ar diametru no 529 līdz 1220 mm. Tās ir elektrometinātas taisnšuvju caurules.

Vielas daudzums, kas var būt pārsūknēts ar maģistrālajiem cauruļvadiem diennaktī, stacionārā režīmā, pēc aprēķināto parametru optimālas izmantošanas, sauc par caurplūdes spēju.

Šāda spēja ir atkarīga no caurules diametra, pārsūknēšanas stacijas jaudas, kas nosaka arī plūsmas ātrumu. Pie caurules diametra 200, 720 un 1020 mm caurplūdes spēja sastāv atbilstoši 1,15 un 4,5 miljonu tonnu
gadā.
Pieļaujamais spiediens caurulē 64-75 atmosfēras, attālums
starp pārsūknēšanas stacijām no 100 līdz 300 km.
Vissvarīgākais raksturlielums ir cauruļvada ražīgums. Tas ir
produkta lielums, kas tiek pārsūknēts ar cauruļvadu
palīdzību noteiktā laika posmā (diennakts, mēnesis, gads). Mūsdienīgie naftas pārvadi ar vienu līniju var transportēt desmitus naftas tonnu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants