Šis vācu klasiskais filozofs centās visu dievišķo pārvērst cilvēciskajā, visiem saprotamajā, aizstājot Dievu ar cilvēku, nonākdams pie secinājuma, ka reliģija ir cilvēka prāta produkts. Lai gan viņš reliģiju nenoliedza, tomēr tā viņam bija nevis pārpasaulīgā pieredze, bet dabiska, šīs pasaules pieredze. Vārda pēc viņš paturēja arī Jēzu Kristu, kas viņam kalpoja kā simboliska figūra – cilvēka vēlmju izstādājums, viņa izjūtas veidojums, cilvēks sevis apzināšanās, viņa ceļā uz realitāti, kas varēja būt atrodama tikai cilvēka iekšējās sajūtās un cilvēkā pašā.…
